Visaptveroša valsts aizsardzība
2019. gada 8. janvārī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Tās mērķis ir veicināt visas sabiedrības atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, padziļinot valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ieviešot efektīvus publiskās un privātās partnerības mehānismus un sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem.
Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas caur visaptverošu valsts aizsardzību tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim, nodrošinot plašu pasākumu kopumu Latvijas atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai un sabiedrības noturības un informētības veicināšanai.
Lai veicinātu sabiedrības noturību pret visāda veida krīzēm, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi informatīvos un videomateriālus, tajā skaitā bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” lai ārkārtas gadījumos ikviens iedzīvotājs spētu parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem pirmās 72 stundas.
2024. gadā tapa bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” papildinātā versija. Tajā iekļauta informācija par ģimenes rīcības plānu krīzes situācijās, sniedzot praktiskas norādes plāna izstrādei, atbilstoši dzīvesvietai. Tāpat papildināta informācija par rīcību krīzes situācijā, ārkārtas gadījumam nepieciešamajām rezervēm un priekšmetiem, ko glabāt automašīnā.
Mācoties no Ukrainas pieredzes cīņā pret Krievijas okupācijas armiju, 2024. gadā tapusi rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”. Tajā iespējams uzzināt par krājumu veidošanu, komunikāciju un informācijas meklēšanu, rīcību apšaudes laikā vai nonākot kaujas zonā, savas mājvietas sagatavošanu kā patvēruma vietu, psiholoģisko noturību kara laikā, kā arī citu svarīgu informāciju par kara pārvarēšanu.
Projekts “Valsts aizsardzības mācība” paredzēts, lai izglītotu bērnus un jauniešus valstiskuma pamatos un sniegtu iemaņas aizsardzības jomā, uz brīvprātības principa, no 2024. gada mācību priekšmetstiks iekļauts valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā.
Lai sekmētu sabiedrības paļaušanos uz uzticamu nozares mediju sabiedrisko saziņas līdzekļu daudzveidībā, Aizsardzības ministrija izveidojusi nozares tematikai veltītu ziņu portālu – “Sargs.lv” (https://www.sargs.lv/). Šajā vietnē sabiedrībai pieejama iegūt plašu informāciju par aizsardzības un drošības tematiem un nozares aktualitātēm.
Visaptverošas valsts aizsardzības ietvarā pastiprināta uzmanība tiek vērsta uz tautsaimniecības kopējās noturības veicināšanu, sabiedrībai būtisku pakalpojumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un kritiskās infrastruktūras stiprināšanu. Balstoties uz Aizsardzības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, ir paplašināta kritiskās infrastruktūras definīcija un noteikta jauna klasifikācija, to papildinot ar nozaru kritisko infrastruktūru jeb D kategorijas kritisko infrastruktūru. D kategorija aptver kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā vai kara laikā. D kategorijas kritiskā infrastruktūra aptver pakalpojumus, kuru darbību ir būtiski nodrošināt jebkādas krīzes laikā, lai iedzīvotājiem būtu iespēja turpināt ierastās ikdienas gaitas pēc iespējas ilgāk. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministrijām apzina iespējamo D kategorijas kritisko infrastruktūru ar mērķi nodrošināt visu sabiedrībai būtisko pakalpojumu sniegšanu arī krīzes situācijās.
Visaptverošas valsts aizsardzības viens no būtiskajiem principiem ir atbildības decentralizācija par krīžu pārvarēšanu. Katra nozares ministrija ir atbildīga par krīžu pārvarēšanu savā atbildības nozarē, savukārt katra Latvijas pašvaldība ir atbildīga par krīžu pārvarēšanu savā atbildības teritorijā.
Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai ir izveidotas divas darba grupas starpinstitūciju līmenī – ministru līmeņa darba grupa, kuru vada aizsardzības ministrs un valsts sekretāru darba grupa, kuru vada Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – lai veicinātu nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un starpnozaru sadarbību. Darba grupu sēdēs ir iespēja piesaistīt nozaru speciālistus un operatīvo dienestu pārstāvjus, lai saņemtu aktuālo un darbam nepieciešamo informāciju.
Īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta dažādu valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācību organizēšanai. Piemēram, kopš 2020. gada norisinās Nacionālo bruņoto spēku organizētās pašvaldību civilās aizsardzības komisiju mācības “Pilskalns”, savukārt valsts institūciju gatavība pārvarēt valsts apdraudējum situācijas tiek pārbaudīta visaptverošas valsts aizsardzības mācībās NAMEJS un mācībās AMEX. Ministru kabineta lēmumu pieņemšana un krīzes vadības procedūras tiek testētas stratēģiskā līmeņa mācībās “Kristaps”.
