Sabiedrības vienotība un psiholoģiskā noturība

Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības psiholoģisko noturību, jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju noturība pret negatīvajām informatīvajām kampaņām un psiholoģiskajām operācijām pret valsti, vispārējo lietu stāvokli valstī, atsevišķiem notikumiem u.c.

Informācijas videi un pasākumiem ir liela nozīme vienotas vēsts izplatīšanā par Latvijas nākotni un kopīgiem mērķiem. Piemēram, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18. novembrī militārā parāde ir sabiedrību vienojošs pasākums. Tas atgādina, ka par Latviju var cīnīties un to aizsargāt tikai visa tauta.

Psiholoģisko aizsardzību pastiprina vienota sabiedrība. Tas spēj samazināt iekšējo konfliktu iespējamību valsts iekšienē. Sabiedrība, kuru vieno ideja par piederību savai valstij, nevis kādai noteiktai etniskai grupai, spēj atturēties no provokācijām un vairāk pievērsties visas valsts aizsardzībai, nepieļaujot dažādu tautību konfrontāciju. Tautas garīgā vienotība var būt noteicošais faktors, kas nosaka kara iznākumu un tautas gatavību stāties pretī dažādiem izaicinājumiem.

Svarīga ir arī Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte. Tas ir priekšnoteikums sabiedrības līdzdalībai valsts politiskajos un sociālajos procesos. Pilsoniskā aktivitāte nozīmē lielāku iedzīvotāju interesi par valstī notiekošajiem procesiem, kā arī atbildības uzņemšanos dažādu procesu neveiksmīgas attīstības gadījumā.

Krīzes un kara laikā atsevišķu valsts iestāžu, piemēram, baznīcas, lomai ir liela nozīme attiecībā uz iedzīvotāju psiholoģisko noturību dažādu grūtību un izaicinājumu risināšanā un pārvarēšanā.