Tautsaimniecības noturība

Valsts tautsaimniecības noturība un stabilitāte ir priekšnoteikums tautsaimniecības darbībai arī krīzes un kara gadījumā. Viens no noteiktajiem uzdevumiem valsts pārvaldes institūcijām saistībā ar  visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas procesu ir tautsaimniecības noturība pret krīzēm (tautsaimniecības mobilizācija, tautsaimniecības preču rezerves krājumu veidošana, pasākumi ekonomisko krīžu seku mazināšanai un iedzīvotāju labklājības nosargāšanai, pamatfunkciju nodrošināšana tautsaimniecības pastāvēšanai krīzes laikā).

Pieredzētā situācija valstī saistībā ar Covid-19 pierādīja, ka valsts rezervju sistēmas veidošana šobrīd ir vitāli svarīga un jau veiktās sistēmas iestrādes, kas ir viens no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elementiem, tiek izmantotas jau šobrīd. Tādējādi šobrīd norit darbi, lai sakārtotu rezervju sistēmas uzturēšanu visos sektoros. Katram valsts sektoram ir jāapzina tas preču klāsts, kura pieejamība krīzes situācijās varētu tikt apdraudēta, lai veidotu rezerves un būtu iespējams nekavējoties reaģēt uz izveidojušām nestandarta un krīzes situācijām. Piemēram, lai stiprinātu tautsaimniecības noturību pret krīzēm, Zemkopības ministrija ir pārskatījusi krīzes preču grozu, ar kādu valsts apdraudējuma gadījumā jānodrošina iedzīvotāji, savukārt Aizsardzības ministrija regulāri rīko dažādas krīzes scenārija izspēles valsts institūcijām un komersantiem, lai stiprinātu to noturību pret dažāda veida apdraudējumiem. Piemēram, 2020. gada ietvaros tika rīkotas vairākas izspēles pārtikas un pirmās nepieciešamības preču apritē iesaistītajiem komersantiem par pārtikas un preču piegāžu ķēdēm un krājumiem, kā arī norisinājās atsevišķs virtuālais pārtikas hakatons, kura mērķis bija izstrādāt modeli noturīgai pārtikas piegāžu ķēdei, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku pārtikas apgādi krīzes situācijā. Lai veicinātu privātā sektora izpratni par tā lomu valsts aizsardzībā un atbalsta sniegšanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, komersanti regulāri tiek iesaistīti dažādās galda izspēles mācībās un praktiskajos vingrinājumos, piemēram, sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem īstenojot pretmobilitātes pasākumus. Savukārt, 2023. gadā starpinstitucionālās sadarbības ietvaros, tika testētas reaģēšanas spējas piegādājot degvielu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem krīzes apstākļos. Šo mācību ietvaros tiek nostiprināta civilmilitārā sadarbība informācijas apmaiņā, atbildības uzdevumu sadalē un vienotas izpratnes veidošanā.

Lai jebkādos apstākļos tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi vairākus grozījumus normatīvajos aktos ar mērķi pilnveidot normatīvo regulējumu valsts apdraudējuma situācijās, sekmēt tautsaimniecības noturību pret krīzēm un veicināt valsts pārvaldes institūciju savstarpējo sadarbību aizsardzības jautājumu koordinēšanā. Veiktie grozījumi Mobilizācijas likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” nodrošinās kritisko funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, sekmējot arī visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas īstenošanu. Lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras un ar to saistītu pakalpojumu darbības nepārtrauktību, ir noteikta prasība izstrādāt kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānus, nosakot kritiskās funkcijas, tam nepieciešamo personālu un resursus.