Mobilizācija

Mobilizācija nozīmē mērķtiecīgi plānotus valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

Mobilizācija ir viens no veidiem, kā Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar uzņēmējiem.

Ikgadējo mobilizācijas vingrinājumu laikā mācībās iesaistītajiem uzņēmējiem tiek izsniegti atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavoti un apstiprināti mobilizācijas pieprasījumi ar konkrētiem uzdevumiem sniegt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem apdraudējuma situācijā, kuru izpildi pārbauda mobilizācijas vingrinājuma laikā.

Mobilizācijas vingrinājumus organizē, lai pārbaudītu un veicinātu Latvijā reģistrēto komersantu gatavību pildīt mobilizācijas pieprasījumos noteiktos uzdevumus. Vingrinājumos tiek iesaistīti tikai tie uzņēmēji, kas brīvprātīgi piekrīt piedalīties uzdevumu veikšanā, pamatā nodrošinot transportu un celtniecības tehniku.

Saskaņā ar 2005. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 873 “Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem” un 2005. gada 8. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 837 “Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām”, komersants saņem mobilizācijas pieprasījumus par materiāltehnisko līdzekļu nodošanu Nacionālo bruņoto spēku rīcībā. Saskaņā ar šiem noteikumiem, uzņēmējiem tiek segti izdevumi, kas radušies mobilizācijas pieprasījuma rezultātā, kā arī kompensēti nodarītie zaudējumi, ja tādi būtu radušies, atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Šajos grozījumos Mobilizācijas likumā definēts personu loks, kuru esošo pienākumu turpināšana mobilizācijas gadījumā būtu svarīgāka nekā šo personu mobilizācija Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civilās aizsardzības formējumos. Tas nepieciešams, lai valsts pārvaldes aparāts netiktu paralizēts un spētu efektīvi veikt savus pienākumus arī krīzes apstākļos.