A. Sprūds ES Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē: Eiropas Savienība var sniegt lielāku atbalstu Ukrainai

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru formāta sanāksmē Briselē, Beļģijā, aicināja pārējās Eiropas Savienības valstis neļauties nogurumam, turēt solījumus un palielināt atbalstu Ukrainai.
Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības ministri pārrunāja drošības un aizsardzības aktualitātes, fokusējoties uz situāciju Ukrainā un Eiropas Savienības militārā atbalsta iniciatīvām. 

A.Sprūds uzsvēra, ka Ukrainas ofensīva Kurskas apgabalā, pārsteidzot Krieviju nesagatavotu, norāda, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu pārvērtēt Krievijas spējas un jātic Ukrainas un Eiropas Savienības atbalsta spēkam. Tomēr, lai panāktu Ukrainas uzvaru, ir jāturpina sniegt militāru atbalstu Ukrainai. 

“Mums ir jāpalielina finansējums militāram atbalstam Ukrainai. Lielāka palīdzība šodien nozīmē mazākus izdevumus nākotnē. Tā ir investīcija mūsu drošībā un labklājībā. Ja visas Eiropas Savienības valstis apņemtos militārai palīdzībai Ukrainai nodrošināt 0,25% no IKP, līdzīgi kā to darām mēs, tas kopā sastādītu vairāk nekā 40 miljardus eiro viena gada laikā. Tas ir tik, cik Eiropas Savienības dalībvalstis līdz šim ir novirzījušas Ukrainai divarpus gadu laikā kopš kara sākuma. Tas nav pietiekami,” uzsvēra A.Sprūds. 

Ministrs norādīja, ka Latvija līdz 2026. gadam katru gadu apņēmusies nodrošināt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP.

Padomē tika nolemts izvirzīt jaunu mērķi – līdz gada beigām palielināt apmācāmo Ukrainas karavīru skaitu līdz 75 000. Mācību misijas ir viens no Eiropas Savienības atbalsta Ukrainai stūrakmeņiem.

Atsaucoties uz vizīti Ukrainā aizvadītajā nedēļā, A. Sprūds  aicināja, ka ir nepieciešams nodrošināt skaidrāku atbalsta koordināciju Eiropas Savienības un NATO ietvaros, kā arī samazināt birokrātiju, kas kavē atbalsta sniegšanu un piegādes.

Tika apspriesta ārkārtas ieņēmumu apgūšana Ukrainas militārajām vajadzībām no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem, kā arī citas dalībvalstu iniciatīvas un Eiropas Savienības sadarbība NATO Vašingtonas samita kontekstā. Latvijas aizsardzības ministrs aicināja valstīm nepieļaut diskusijas par jauniem kritērijiem un ierobežojumiem uz iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Latvijas aizsardzības ministrs pateicās Dronu koalīcijas dalībniekiem par savu ieguldījumu, un informēja, ka Latvija šogad jau ir piegādājusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem 3000 dronus, un piegādes turpināsies. 

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa 
Tālrunis: 67335309
E-pasts: prese@mod.gov.lv