Saeima pieņem Latvijas aizsardzības 2025. gada budžetu vairāk nekā 1,559 miljardu eiro apmērā

Piektdien 6. decembrī, Latvijas Republikas Saeima steidzamības kārtā otrajā lasījumā apstiprināja valsts budžetu 2025. gadam, aizsardzības stiprināšanai atvēlot 1 559 433 634 eiro, jeb 3,45 % no iekšzemes kopprodukta.

“Aizsardzības spēju stiprināšana ar jauna bruņojuma iegādēm un krājumu papildināšanu ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā atturēt Krieviju no agresijas pret Latviju. Tādēļ šis ir bruņošanās budžets, kur 76% veltīti tieši Nacionālo bruņoto spēku attīstībai un stiprināšanai. Izmantojot līdz šim lielākos ieguldījumus Latvijas aizsardzībā, tiks sperti konkrēti soļi, lai veicinātu mūsu valsts noturību gan pret konvenciāliem, gan hibrīdiem draudiem. Vienlaikus turpmākos trīs gadus 0,25% no iekšzemes kopprodukta tiks izmantoti militārā atbalsta nodrošināšanai Ukrainai cīņā pret okupantiem. Nozīmīga budžeta daļa tiks atvēlēta sadarbībai ar Latvijas industriju NBS spēju stiprināšanai. Un, protams, visa centrā ir mūsu cilvēki – kvalitatīvi trenēti, materiāltehniski nodrošināti un ar augstu morālo un patriotisko stāju,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi, piešķirot finansējumu Aizsardzības nozarei 2025. gadā, būs aizsargāta un droša Latvijas valsts, plašas iespējas pilsoņiem apgūt militārās zināšanas un prasmes, pilnveidotas Nacionālo bruņoto spēku spējas stāties pretī dažādiem apdraudējumiem, attīstīta infrastruktūra un militārie poligoni Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto apmācībām.

Lielākā daļa no nākamā gada aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla un uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% no budžeta tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.

Galvenie Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana, krasta aizsardzības raķešu iegāde, kā arī kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma iepirkumi. 

Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro. Lielākais būvniecības projekts Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām ir militārais poligons “Sēlija”, kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025. gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas Nacionālo bruņoto spēku un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.

Vērtējot ģeopolitisko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem. Latvija turpinās sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai, nākamgad tam atvēlot 0,25% no iekšzemes kopprodukta Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.
Izvērstu ieskatu par 2025. gada aizsardzības budžeta izlietojumu sniedz Aizsardzības ministrijas sagatavotā infografika, skaidrojot aizsardzības nozares būtiskākās prioritātes, spēju attīstības projektus un nepieciešamo finanšu apjomu to īstenošanai. Infografika arī sniedz skatījumu par kopējo aizsardzības nozares budžeta dinamiku vidēja termiņa ietvaros.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto budžeta ietvaru valsts aizsardzībai 2026. gadā apstiprināti – 1,768 miljardi eiro, 2027. gadā – 1,841 miljardi eiro, 2028. gadā – 1, 655 miljardi eiro.

Jau ziņots, Aizsardzības ministrija ir publicējusi “Balto grāmatu”, aicinot Latvijas iedzīvotājus iepazīties ar pārskatu par plānotajiem aizsardzības izdevumiem 2025. gadā: https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/aizsardzibas-ministrija-aicina-iepaziti…

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335093
E-pasts: prese@mod.gov.lv