NATO izstrādās stratēģiju, lai atturētu Krieviju un ierobežotu tās agresīvās darbības pret Aliansi

Lai turpmāk vēl efektīvāk atturētu Krieviju un ierobežotu tās agresīvās darbības pret Alianses dalībvalstīm, NATO samitā Vašingtonā dalībvalstu līderi vienojās par vienotas NATO stratēģijas izstrādi.

“Alianse vēl vairāk stiprinās savas atturēšanas un aizsardzības spējas, un mēs esam gatavi dažādiem scenārijiem. Attīstot savas spējas, NATO ņem vērā visus potenciālos apdraudējuma scenārijus. NATO dalībvalstu starpā ir vienprātība – Krievija ir un būs Alianses ilgtermiņa drauds visās vidēs – gan uz sauszemes, gan jūrā, gan gaisā, gan kibervidē, kā arī Krievijas centieni īstenot agresīvās hibrīdās aktivitātes nemazināsies,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Vienlaikus NATO dalībvalstis apņēmās tuvākā gada laikā Ukrainai piešķirt militāro palīdzību 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krievijas izvērsto militāro agresiju. Alianses līderi vienojās, ka turpmāk NATO tiks piešķirta lielāka loma Ukrainas militārās palīdzības koordinēšanā un Ukrainas karavīru apmācībā, pārņemot šīs funkcijas no Amerikas Savienoto Valstu vadītās koalīcijas.

Tāpat dalībvalstu līderi, ņemot vērā gūtās atziņas no kara Ukrainā, bija vienisprātis par to, ka Alianses valstīm ir nepieciešams ieguldīt aizsardzībā vairāk nekā 2% no valsts IKP, finansējumu ieguldot kaujas spēju attīstībā – tālās darbības raķešu sistēmās, pretgaisa aizsardzības sistēmās un iepērkot munīcijas rezerves šīm sistēmām. 

NATO dalībvalstis vienojās par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā, ieviešot aktīvāku pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, kas paredz ne tikai uz sauszemes bāzētu sistēmu izvietošanu, bet arī iznīcinātāju izvēršanu NATO Austrumu flangā un Baltijas valstīs.

“Lai nodrošinātu šo sistēmu ātrāku piegādi, samita laikā tika apstiprināta arī Industriālas attīstības stratēģija (NATO Industrial Capacity Expansion Pledge), kas palīdzēs Aliansei ātrāk un efektīvāk veikt iegādes gan individuāli, gan kopīgi, stiprinot militāro industriju visās NATO dalībvalstīs,” norāda A. Sprūds.

Tiekoties ar NATO Klusā okeāna partnervalstīm, samitā tika pārrunāta Ķīnas pieaugošā ietekme attiecībā uz globālo un Eiropas drošību. “Ķīna rada izaicinājumus NATO aliansei, un tās atbalsts Krievijai to spilgti apliecina. Ķīna, līdzīgi kā Krievija, aktīvi izmanto hibrīdus uzbrukumus un dezinformācijas izplatīšanu, lai destabilizētu uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību,” akcentē aizsardzības ministrs.

Jau ziņots,  NATO samita laikā Latvija un vēl deviņas valstis parakstīja nodomu vēstuli par sadarbību jūras mīnu jomā Baltijas jūrā, lai stiprinātu sadarbību jūras mīnu izlikšanas spēju attīstības jomā, t.sk. veidotu sadarbību jūras mīnu iepirkumu organizēšanā, loģistikas risinājumu attīstībā, savstarpējas datu apmaiņas nodrošināšanā, apmācību organizēšanā, kā arī spējas tālākā attīstībā.

Savukārt, lai koordinētu sadarbību, dronu tehnoloģiju attīstību un to pielietošanu gan Ukrainas atbalstam, gan valstu aizsardzības spēju stiprināšanai, NATO samita laikā dronu koalīcijas dalībvalstis parakstīja saprašanās memorandu. 

Dronu koalīcijas dalībvalstis jau ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai, īstenojot dronu piegādes. Latvija dronu koalīcijas mērķiem šogad ir atvēlējusi 20 miljonus eiro, kā arī nodrošina dronu testēšanas iespējas ražotājiem un bruņotajiem spēkiem, lai nepārtraukti uzlabotu dronu tehnoloģijas.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335393
E-pasts: prese@mod.gov.lv