Latvija un Igaunija kopīgi iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas un veidos jaunu Livonijas vairogu gaisa telpas aizsardzībai
Svētdien, 21. maijā, Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkura (Hanno Pevkur) informēja par kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T iegādi, veidojot jaunu Livonijas vairogu Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībai.
“Līdz šim mūsu Nacionālie bruņotie spēki ir attīstījuši tuvās darbības pretgaisa aizsardzību. Šodien Latvija ar Igauniju sper nākamo soli, lai iegādātos tādu vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas ļaus maksimāli iespējami aizsargātu visu Latvijas teritoriju, mūsu iedzīvotājus, kā arī civilo un militāro infrastruktūru. Izvēlētā sistēma ir viena no vismodernākajām vidējas darbības rādiusa sistēmām pasaulē un ir militāri uzticams, sevi kaujās pierādījis risinājums. Konkrētās sistēmas izvēle ir militārs lēmums, kas balstīts uz Latvijas un Igaunijas militāro ekspertu secinājumiem,” preses konferencē informēja aizsardzības ministre I. Mūrniece.
“Šis projekts ir vēl nebijis Igaunijas un Latvijas aizsardzības sadarbības veiksmes stāsts. Tas arī ir vēsturiski lielākais Igaunijas un Latvijas kopīgais iepirkums,” preses konferencē uzsvēra Igaunijas aizsardzības ministrs H. Pevkurs.
Latvijas mērķis ir veidot slāņveida pretgaisa aizsardzību, kur dažādu darbības rādiusu pretgaisa aizsardzības sistēmas ne tikai aizsargā citus objektus uz zemes, bet arī aizsargā viena otru. Katrs nākamais slānis palielina visu sistēmu noturību pret pretinieka darbību. Šādas pretgaisa aizsardzības izveide Latvijā ir viena no valdības prioritātēm.
Aizsardzības ministre uzsver: “Krievijas iebrukums Ukrainā skaidri norāda nepieciešamību Baltijas valstīs veidot modernu un efektīvu pretgaisa aizsardzību. Tādēļ Aizsardzības ministrija īpašu uzmanību pievērsa pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitātei kara apstākļos. Kā apliecināja mūsu Ukrainas sabiedrotie, šīs sistēmas ir ļoti efektīvas pret Krievijas rīcībā esošajām ieroču sistēmām, tai skaitā kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes.”
Viena veida sistēmas kopīgs iepirkums ļaus abām valstīm ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī atvieglos Baltijas valstu reģiona aizsardzības savstarpēju koordinēšanu. Kā preses konferencē informēja aizsardzības ministre, šis būs lielākais militārais iepirkums pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šīs pretgaisa aizsardzības sistēmas izvēle ir būtisks solis gan Latvijai, gan NATO, jo ir savietojama arī ar citām NATO plaši pielietotajām pretgaisa aizsardzības un komandvadības sistēmām.
Ņemot vērā, ka vēl norisinās sarunas ar potenciālo sistēmu piegādātāju, Aizsardzības ministrija šobrīd vēl nevar atklāt informāciju par kādu summu tiks iegādātas šīs sistēmas, to skaitu vai kādas citas iepirkuma detaļas. Tuvākajos mēnešos turpināsies darbs pie līguma detaļām, tai skaitā notiks sarunas ar izvēlēto komersantu par nacionālās industriālās bāzes veidošanu un piesaistīšanu IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas uzturēšanā. Saskaņā ar pašlaik plānoto, pēc līguma noslēgšanas, sistēmu piegāde varētu sākties jau 2025. gadā. Līdz tam Latvijai vēl ir jāveic apjomīgs darbs, apmācot personālu, pilnveidojot infrastruktūru, kā arī vēl jāizpilda citi mājasdarbi, lai brīdī, kad šīs sistēmas tiks piegādātas, Nacionālie bruņotie spēki būtu gatavi tās pilnvērtīgi izmantot un uzturēt.
Preses konferences laikā aizsardzības ministre I. Mūrniece arī informēja, ka 2024. gadā, Igaunijas Amari gaisa spēku bāzes renovācijas laikā, Lielvārdes Gaisa spēku bāzē tiks izvietota NATO gaisa patrulēšanas misijas kaujas lidmašīnas un viss atbalsta personāls, ko nodrošinās Vācija.
Lai gan līdz šim Lielvārdes Gaisa spēku bāze nav izmantota konkrēti NATO gaisa patrulēšanas misijas uzņemšanai, tā atbilst visiem NATO standartiem. Lielvārdē jau līdz šim regulāri tiek uzņemti visdažādāko veidu NATO sabiedroto valstu gaisa kuģi, vai tie būtu helikopteri, lielizmēra kravas lidmašīnas vai piektās paaudzes kaujas lidmašīnas.
“Šiem Baltijas valstu centieniem ir viens mērķis, skaidri parādīt jebkuram potenciālajam agresoram, ka militārā spēka pielietošana, līdzīgi kāda tā šobrīd tiek īstenota pret Ukrainu, Baltijas valstīs sastaptos ar tikpat motivētu un militāri spējīgu aizsardzību,” uzsver I. Mūrniece.
Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335393
E-pasts: prese@mod.gov.lv
