ES militāro spēku attīstība

Eiropas aizsardzības aģentūra

Lai uzlabotu ES dalībvalstu sadarbību militāro spēju attīstības jautājumos, apvienojot to resursus un novēršot fragmentāciju militārā ekipējuma ražošanā, 2004. gada 12. jūlijā tika pieņemts lēmums par Eiropas Aizsardzības aģentūras (turpmāk tekstā - Aģentūra) izveidi. Aģentūra uzsākusi savu darbu 2005. gada 1.janvārī.

Aģentūra ir vienīga ES institūcija, kas nodarbojas ar ES militāro spēju attīstības jautājumiem, aptverot visus spēju attīstības posmus:

• ilgtermiņa militāro spēju prasību noteikšana;
• jaunu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana atbilstoši šīm prasībām;
• kopīgu bruņojuma iegādes projektu ierosināšana;
• aizsardzības tirgus noteikumu izstrāde.

Aģentūras galvenie uzdevumi ir:

• dalībvalstu aizsardzības spēju attīstības veicināšana;
• sadarbības koordinēšana bruņojuma iegādes jomā Eiropā;
• Eiropas tehnoloģiju un rūpniecības bāzes stiprināšana un konkurētspējīga Eiropas aizsardzības tirgus izveidošana;
• Eiropas aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju efektivitātes celšana.

Aģentūras vadītājs ir ES Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos - Žuzeps Borels. Aģentūras vadītājs ir atbildīgs par iestādes vispārējo organizāciju un darbību, kā arī par Aģentūras valdes pieņemto lēmumu izpildi.

Valde ir galvenais Aģentūras lēmumu pieņēmējs. Tā darbojas saskaņā ar Padomes vadlīnijām un pilnvarojumu, pārrauga Aģentūras darbu un pieņem stratēģiskus lēmumus par Aģentūras iniciatīvām. Tajā ietilpst 26 ES dalībvalstu aizsardzības ministri (visas ES dalībvalstis, izņemot Dāniju) un Eiropas Komisijas pārstāvis (bez balsstiesībām).

Papildus Aģentūras valdei ministru līmenī darbojas arī pētniecības un tehnoloģiju direktoru valde, bruņojuma direktoru valde un spēju direktoru valde, kurās dalībvalstis pārstāv attiecīgās jomas amatpersonas (parasti tie ir Aizsardzības ministriju valsts sekretāra vietnieki).

Aģentūra savus uzdevumus īsteno piecās galvenajās apakšstruktūrās jeb direktorātos. Tie ir: Spēju direktorāts, Pētniecības un tehnoloģiju direktorāts, Bruņojuma direktorāts, Rūpniecības un tirgus direktorāts, kā arī Korporatīvo pakalpojumu direktorāts. Darba grupu līmenī direktorāti organizē attiecīgās jomas nacionālo ekspertu sanāksmes jautājumu detalizētai izskatīšanai un dalībvalstu viedokļu apmaiņai.

Eiropas aizsardzības aģentūras struktūra

2004. gada 21. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Latvijas pievienošanos Aģentūrai. Lai veiksmīgi iesaistītos Aģentūras darbā, Aizsardzības ministrija nozīmēja valdes pārstāvjus un kontaktpersonas militāro spēju, pētniecības un tehnoloģiju, kā arī bruņojuma un tirgus jautājumos. Briselē darbojas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Aģentūras jautājumos, kas ir galvenā kontaktpersona starp ministriju un Aģentūru.

Latvija ir piedalījusies vairāku nozīmīgu Aģentūras iniciatīvu attīstībā. Esam atbalstījuši Ilgtermiņa vīziju (LongTerm Vision) Eiropas aizsardzības spēju attīstībai. Vīzija nosaka nākamo 20-25 gadu ES militāro spēju attīstības vadlīnijas un apstiprina, ka Eiropas valstu militāro spēju attīstība būs savietojama ar ASV un NATO militāro spēju attīstības procesiem. Vienlaikus ES liek uzsvaru arī uz militāro un civilo krīzes vadības spēju koordinēto attīstību. Vīzijas apstiprināšana kalpoja kā sākumposms tālākam Aģentūras un dalībvalstu darbam ES militāro spēju attīstībā trīs virzienos:

• Spēju attīstības plāna izstrāde;
• Eiropas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģiju bāzes veidošana;
• Eiropas aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju stratēģijas izstrāde.

ES dalībvalstu militāro spēju attīstība cieši saistīta ar ES politiku iekšējā tirgus jautājumos. Līdz ar Aģentūras izveidošanu dalībvalstis un Eiropas Komisija arvien aktīvāk pievēršas aizsardzības ekipējuma tirgus attīstībai, padarot to par atvērtāku un konkurētspējīgāku. Latvija uzskata, ka prioritāriem pasākumiem aizsardzības tirgus attīstībā jābūt vērstiem uz ES mazo uzņēmumu – civilo vai divējādas izmantošanas preču ražotāju un piegādātāju - pilnvērtīgu iesaisti šajā tirgū.

Kopš 2008. gada Aģentūra ir izstrādājusi Spēju attīstības plānu, lai risinātu ilgtermiņa drošības un aizsardzības problēmas. Tajā aplūkoti nākotnes drošības scenāriji un sniegti ieteikumi par spējām, kas Eiropas militārajām struktūrām būs nepieciešamas, lai reaģētu uz dažādām iespējamām norisēm. Spēju attīstības plāns ir visaptveroša plānošanas metode, kas sniedz priekšstatu par Eiropas militārajām spējām. To var izmantot dalībvalstu aizsardzības plānotāji, nosakot prioritātes un sadarbības iespējas.

Spēju attīstības plāna mērķi:

• Sniegt priekšstatu par Eiropas militārajām spējām;
• Palīdzēt dalībvalstu aizsardzības plānotājiem noteikt spēju prioritātes un potenciālās sadarbības iespējas;
• Apskatīt ilgtermiņa tendences, kas ietekmē Eiropas aizsardzību;
• Noteikt prioritāro darbību sarakstu, lai virzītu darbu spēju attīstībā;
• Spēju attīstības plāns tiek izstrādāts cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un aktīvi iesaistoties Eiropas Savienības Militārajai komitejai (turpmāk tekstā - ES Militārā Komiteja un Eiropas Savienības Militārajam štābam (turpmāk tekstā -  ES Štābs).

Lai plāns sniegtu pilnīgu spēju pārskatu un atbalstītu lēmumu pieņemšanu ES un valstu līmenī attiecībā uz aizsardzības spēju attīstību, tas tiek periodiski pārskatīts. Pēdējo reizi tas tika darīts 2018. gada jūnijā. Plānam ir īpaša stratēģiska nozīme, jo tas kalpo par atsauci, īstenojot galvenās Eiropas aizsardzības iniciatīvas, kas uzsāktas pēc 2016. gada ES globālās stratēģijas: Koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (turpmāk tekstā – Ikgadējais pārskats), Pastāvīgo strukturēto sadarbību un Eiropas Aizsardzības fondu.

Spēju attīstības plāns

Pēdējā, 2023. gada spēju attīstības plāna revīzijā tika noteiktas 22 Eiropas spēju attīstības prioritātes. Tās noteiktas izvērtējot dalībvalstu, ES Militārā Komitejas un ES Štāba identificētās vajadzības, kas balstītas uz spēju iztrūkumu analīzi un Kopējās Drošības un Aizsardzības Politikas operācijās gūto pieredzi, kā arī uz pētījumu “Izvērtējums par Eiropas spēju vajadzībām 2035. gadā un turpmāk”.

22 prioritātes aptver visu Eiropas militāro spēju spektru: četras ir saistītas ar vadības, kontroles, informācijas un kibernozaru jomu, sešas - ar sauszemes spējām un loģistiku, trīs - ar jūras jomu, bet četras - ar gaisa telpu jomu. Divas prioritātes ir vērstas uz kosmosa spējām. Viena prioritāte ir vērsta uz kritisko infrastruktūru aizsardzību un enerģijas drošību, un divas prioritātes vērstas uz dažādu jomu spējām.

Prioritātes tiek ieviestas ar mērķi radīt sadarbības projektus, kas palīdzēs novērst konstatētos spēju iztrūkumus un tās tiek balstītas arī uz ES dalībvalstu aizsardzības plāniem, kā arī gūtām mācībām no KDAP misijām un operācijām. Spēju attīstības plāna īstenošanas procesu atbalsta tā sauktie "Stratēģiskie konteksta gadījumi", kuros katrai no 22 prioritātēm ir izklāstītas galvenās iezīmes, iespējas un problēmas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.  

Koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību

Ikgadējais pārskats tika ieviests 2017. gadā kā daļa no ES globālās stratēģijas īstenošanas un kalpo arī kā svarīgs instruments ES stratēģiskā kompasa īstenošanai.
Tradicionāli aizsardzības ministrijas ir veikušas aizsardzības plānošanu un iepirkumus patstāvīgi, bez būtiskas savstarpējas koordinācijas. Laika gaitā ES ietvaros pieauga vēlme pēc lielākas koordinācijas starp ES dalībvalstu aizsardzības spēju plānošanas un iepirkumu procedūrām. Lai uzlabotu savstarpējo sadarbīu, dalībvalstis nolēma izveidot Ikgadējo pārskatu, ko Aģentūra veic ciešā sadarbībā ar ES Štābu.

Galvenie Ikgadēja pārskata rezultāti ir divi dokumenti:
Ikgadējā pārskata apkopotajā analīzē tiek sniegts pārskats par galvenajām tendencēm, analizētas sadarbības iespējas aizsardzības spēju attīstībā un iekļauti dalībvalstu viedokļi, kas izteikti Ikgadējā Pārskata divpusējos dialogos ar Aģentūru un ES Štābu. Tajā ietverta arī operatīvās vides un Kopējās Drošības un Aizsardzības Politikas trūkumu analīze. Tās mērķis ir sniegt informāciju lēmumu pieņemšanas procesiem gan valsts, gan ES līmenī.

Ikgadēja pārskata ziņojumā sniegti galvenie politiskie vēstījumi, kas izriet no Ikgadējā pārskatā apkopotās analīzes, īstenojami ieteikumi un iespējas veidot sadarbības projektus, lai risinātu Ikgadējā pārskata procesā norādītās problēmas.

2019.-2020. gadā notika pirmais Ikgadēja pārskata cikls. Galīgais Ikgadēja pārskata ziņojums tika iesniegts aizsardzības ministriem 2020. gada novembrī. Tajā tika apzinātas sadarbības iespējas spēju attīstības un pētniecības un tehnoloģiju jomā visā spēju spektrā, kas tika uzskatītas par visdaudzsološākajām, visnepieciešamākajām vai visneatliekamākajām, arī no operatīvās vērtības viedokļa. Pamatojoties uz šo apzināto iespēju katalogu, ziņojumā tika ieteikts dalībvalstīm koncentrēt centienus sešās konkrētās "fokusa jomās".

Otrais Ikgadējā pārskata cikls tika uzsākts 2021. gada decembrī. 2022. gada Maijā un oktobrī, pēc divpusējiem dialogiem 2022. gadā, attiecīgi tika izplatīta Ikgadējā pārskata apkopotā analīze un pēc tam Ikgadēja pārskata ziņojums, tostarp ieteikumi. Galīgo ziņojumu aizsardzības ministri apstiprināja 2022. gada 15. novembrī. Tajā konstatēts, ka aizsardzības izdevumu pieaugums pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ir gan iespēja, gan izaicinājums Eiropas aizsardzībai. Ikgadēja pārskata 2022. gada ziņojumā arī norādīts, ka izsludinātie papildu līdzekļi var aizpildīt ilgstoši pastāvošos spēju iztrūkumus.

ES kaujas grupas

2004. gada jūlijā ES Militārā Komiteja apstiprināja ES kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot nacionālās vai daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas 10 dienu laikā uzsākt militāro operāciju. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. Sākot ar 2007.gada 1.janvāri, divas kaujas grupas 6 mēnešu laikā ir gatavas vienlaicīgi uzsākt ES militāro operāciju. Pēc rotācijas principa šīs kaujas grupas nomaina nākamās divas kaujas grupas.

Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES kaujas grupu veidošanā 2004. gada 22. novembrī, kad notika pirmā militāro spēju pieteikšanas konference (Military Capabilities Commitment Conference). 2005.gada 23.maijā tika parakstīta Nodomu vēstule par Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas sadarbību ES kaujas grupu jautājumos. Šim politiskās vienošanās dokumentam sekoja 2006.gada 13.novembrī parakstītais saprašanās memorands par pamata noteikumiem ES kaujas grupai, kuru veidos ātrās reaģēšanas vienības no Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas (vadošā valsts) un Slovākijas. Saprašanās memorands izstrādāts, lai noteiktu kaujas grupas darbības pamatprincipus, vadību un kontroli, nodrošinājuma jautājumus, struktūru, apmācību un citus jautājumus, tādējādi nodrošinot kaujas grupas gatavību iesaistīties operācijās no 2010.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

Līdz ar to Latvijas Nacionālo bruņoto spēku  kontingents 66 karavīru sastāvā 2010. gada pirmajā pusgadā dežūrrežīmā pirmo reizi bruņoto spēku vēsturē piedalījās ES kaujas grupā. Latvijas kontingenta sastāvā bija Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads, Militārās policijas vads, štābu virsnieki un nacionālais atbalsta elements. Jāpiemin, ka Latvija piedalījās Polijas vadītajā ES Kaujas grupas dežūrrežīmā 2023. gada pirmajā pusgadā, kā arī plāno piedalīties Vācijas vadītajā Kaujas grupā 2025. gadā.

Lēmumu par ES kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem pēc ES Padomes izstrādātas krīzes vadības koncepcijas, kuras pieņemšanas maksimālais termiņš ir piecas dienas. Pēc tās pieņemšanas kaujas grupai 10 dienu laikā jāizbrauc uz operācijas rajonu. Iespējamais operācijas laiks paredzēts no 30 līdz 120 dienām. Līdz šim ES Padome nav lēmusi par kaujas grupas izmantošanu operācijās.