KDAP struktūra

Pamatojoties uz 2000. gada decembrī notikušās Nicas Eiropadomes lēmumiem, tika izveidotas pastāvīgas politiskās un militārās struktūras, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) operāciju stratēģisko vadību.

Politiskā un drošības komiteja (Political and Security Committee - PSC)

Komiteja sanāk kopā vēstnieku līmenī un tās galvenais uzdevums ir izstrādāt kopējo ārējas un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) attiecībā uz starptautisko situāciju pasaulē. Politiskā un drošības komiteja nodrošina KDAP operāciju politisko kontroli un stratēģisko virzienu, kā arī nosaka vadlīnijas ES Militārās komitejas darbam. Komitejas darbu atbalsta trīs komitejas:

• ES Militārā komiteja (Military Committee - EUMC). Komiteja sanāk ES dalībvalstu bruņoto spēku komandieru sastāvā, kurus regulārās darba sanāksmēs pārstāv pastāvīgie militārie pārstāvji. Militārā komiteja sniedz Politikas un drošības komitejai militāro padomu un rekomendācijas.
• Politiski-militārā darba grupa (Politico - Military Group - PMG).
• Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komiteja (Committee for Civilian Aspects of Crisis Management - CIVCOM).

ES institucionālo reformu gaitā ES krīžu vadības struktūras - Militārais štābs, Krīžu vadības un plānošanas direktorāts, Civilās plānošanas un īstenošanas centrs, kā arī Situāciju centrs - tika iekļautas Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūrā ar tiešu pakļautību Augstajam pārstāvim ārlietu un drošības politikas jautājumos.

ES Militārais štābs (Military Staff - EUMS)

Militārais štābs saņem Militārās komitejas uzdevumus izstrādāt militāri stratēģiskās opcijas KDAP militāro operāciju īstenošanai. Būtisku štāba personāla daļu veido ES dalībvalstu nosūtītie militārie eksperti.

ES Operāciju centrs (EU Operations Centre)

Pieci nacionālie štābi, kurus Apvienotā Karaliste, Francija, Grieķija, Itālija un Vācija deklarēja kā pieejamos ES operācijām, kļuvuši par pirmo izvēles iespēju (opciju), kuru ES var izmantot savu operāciju vadīšanai. Gadījumā, ja neviens no šiem štābiem nebūs pieejams ES operācijām, ES dalībvalstis var pieņemt lēmumu par otrās opcijas izmantošanu – ES Operāciju centra aktivizēšanu. Operāciju centrs nav pastāvīgs štābs, jo tas sāk darboties tikai krīzes situācijā. Tā kodolu veido neliels ekspertu skaits, kuri ikdienā strādā ES Militārajā štābā. Operāciju centrs ir paredzēts skaitliski nelielu operāciju vadīšanai, piemēram, kaujas grupas izmēra operācijai. Šo centru iespējams izmantot ne tikai militāro, bet arī apvienoto civilmilitāro operāciju vajadzībām.

Krīžu vadības un plānošanas direktorāts (Crisis Management and Planning Directorate - CMPD)

2010. gada janvārī tika izveidots Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts, kura galvenais uzdevums ir apvienot un integrēt civilo un militāro ekspertīzi un stratēģisko plānošanu, tādējādi nodrošinot vienotu civilmilitāro pieeju operācijās. Nākotnes krīžu gadījumos Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorātam būs jāspēj ātri reaģēt un jākļūst par efektīvu instrumentam gan civilos, gan militāros jautājumos.

Civilās plānošana un vadības centrs (Civilian Planning and Conduct Capability - CPCC)

Tas plāno un pārrauga KDAP civilo misiju īstenošanu. Minētā centra pārraudzībā atrodas civilās misijas gan policijas, gan robežkontroles atbalsta, gan likuma varas un drošības sektora reformu jomās.

ES Situāciju centrs (EU SITCEN)

SITCEN sniedz agrīnas brīdināšanas, situācijas izpratnes un izlūkdatu analīzi ES Augstajam pārstāvim un tā birojam, kā arī dažādām ES lēmējinstancēm KĀDP, KDAP un terorisma apkarošanas jomā. SITCEN uzrauga un izvērtē starptautiskos notikumus un tā sniegtā informācija un izvērtējumi attiecas gan uz civilo, gan militāro jomu, kā arī uz visiem ES krīžu pārvarēšanas aspektiem.