Bruņojuma kontrole

Līdz ar iestāšanos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Latvija pakāpeniski pievienojās arī vairākiem drošības dialoga un bruņojuma kontroles mehānismiem, no kuriem svarīgākie ir Vīnes dokuments un Atvērto debesu līgums.

Vīnes dokuments (2011. gads) nosaka dalībvalstu (57 valstis) ikgadēju brīvprātīgu militārās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm (bruņoto spēku kapacitāte, budžets, personāls, bruņojums, aizsardzības plānošana u.c.) un informācijas pārbaudes mehānismu – inspekcijas un novērtējuma vizītes, kuru laikā ir iespējams iegūt informāciju par kaimiņvalstu bruņotajiem spēkiem un bruņojuma pašreizējo stāvokli. Saskaņā ar šo dokumentu katrai dalībvalstij gada laikā ir jāuzņem trīs bruņojuma kontroles inspekcijas un viena novērtējuma vizīte (izņēmums ir Krievija un Francija, kurām ir jāuzņem divas novērtējuma vizītes).

Atvērto debesu līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs visu dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm. Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Līgumam pievienojušās 32 valstis. 2020. gada novembrī Amerikas Savienotās Valstis no līguma izstājās. Tam sekoja arī Krievijas Federācijas izstāšanās no līguma 2021. gada 15. janvārī. Par spīti šo divu valstu dalības izbeigšanai, Atvērto debesu līgums turpina funkcionēt un nodrošināt papildus uzticību dalībvalstu vidū.

Atvērto debesu līgums nav saistīts ar civilās aviācijas lidojumu brīvības veicināšanas līgumiem. No 2014. gada 1. maija līdz 29. augustam Latvija pildīja prezidējošās valsts funkcijas Atvērto debesu līguma konsultatīvajā padomē.

Līdz ar iestāšanos NATO ir pieaudzis informācijas apmaiņas apjoms ar Alianses dalībvalstīm un ievērojami samazinājies to valstu skaits, kuras vēlētos apmeklēt Latviju Vīnes dokumenta vai Atvērtā debesu līguma ietvaros. Pēdējos gados Latvija uzņēma inspekcijas, novērtējuma vizītes un novērtējuma lidojumus galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas, tikai atsevišķos gadījumos organizējot tās citām ne-NATO valstīm. Arī Latvija katru gadu izmantoja iepriekšminēto līgumu sniegtās iespējas, dodoties novērtējuma vizītēs, inspekcijās un novērtējuma lidojumos uz Krieviju un Baltkrieviju. Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā 2022. gada 24. februārī un Baltkrievijas līdzdalības tajā, sadarbība ar Baltkrieviju un Krieviju bruņojuma kontrolē netiek veidota. Šo valstu agresīvā rīcība pārkāpj fundamentālos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas principus, par kuriem visas dalībvalstis ir vienojušās, un grauj stabilitāti un mieru Eiropā.