Baltijas valstu sadarbība

Vēsturiski, politiski un ģeopolitiski, kā arī efektīvāk pielietojot pieejamos resursus, Latvijas politiski-militārā sadarbība ar Lietuvu un Igauniju ir viena no Latvijas aizsardzības politikas prioritātēm.

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgs faktors reģiona drošībai, stabilitātei un apdraudējuma mazināšanai. Kopš 2014. gada Krievijas agresijas Ukrainā Baltijas valstis īsteno ciešu un intensīvu politisko un ekspertu līmeņa dialogu starp aizsardzības resora civilo un militāro personālu, veidojot vienotas Baltijas valstu pozīcijas NATO un ES, kā arī citu starptautiskās sadarbības formātu ietvaros.

Šī brīža jaunākā iniciatīva ir Baltijas Aizsardzības līnijas izveide, par ko tika panākta vienošanās 2024. gada 19. janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē. Baltijas Aizsardzības līnijas nolūks ir stiprināt Baltijas valstu austrumu robežu. Iniciatīva paredz jau priekšlaicīgi ieplānot un daļēji īstenot pretmobilitātes pasākumus, kuri iebrukuma gadījuma palīdzētu Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem, kā arī citiem NATO sabiedrotajiem spēkiem, pēc iespējas tuvāk robežai bloķēt potenciālās agresorvalsts militāru iebrukumu Baltijas valstīs, kas palielinātu iespēju, ka pretinieks tiktu atturēts no šādas agresijas uzsākšanas.

Sadarbības juridiskais ietvars

2013. gada 29. janvārī tika parakstīts jaunais Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir precizēti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi.

Jau 1991. gadā Baltijas padome pieņēma rezolūciju par kopīgas Baltijas valstu drošības koncepcijas izstrādi un 1992. gada 2. jūnijā Pērnavā, Igaunijā, Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanās protokolu par Baltijas valstu Aizsardzības ministriju sadarbību kopējās drošības jomā. Sadarbība ļauj attīstīt valstu nacionālās aizsardzības struktūras, veicina efektīvāku spēju attīstību un izmantošanu, savietojamību ar sabiedrotajiem, kā arī nodrošina sekmīgāku sadarbību miera uzturēšanas un krīžu vadības operācijās.

Sadarbības formāti

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā tiek īstenota vairākos formātos, kas nodrošina visu lēmumu pieņemšanas līmeņu iesaisti:

  • Politikas koordinācijas komiteja, kuras sastāvā ir Aizsardzības ministriju politikas direktori, tiekas pēc nepieciešamības vai saskaņā ar Ministru komitejas norādījumiem, un pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros. Komiteja koordinē un uztur sadarbību stratēģiskā līmenī, sagatavo Ministru komitejas tikšanās un kontrolē Ministru komitejas pieņemto lēmumu izpildi.
  • Aizsardzības koordinācijas komiteju veido nacionālo ministriju un bruņoto spēku pārstāvji. Komiteja realizē augstākos līmeņos pieņemto lēmumu izpildi un sniedz ziņojumus Militārajai un Ministru komitejai.
  • Militārā komiteja, kuras sastāvā ir Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri un štāba priekšnieki, ietver sevī augstākās militārās pilnvaras. Šī komiteja ievieš dzīvē ministru lēmumus, veic kopējo projektu izvērtēšanu no militārā viedokļa un sniedz rekomendācijas ministriem un militārās vadlīnijas Aizsardzības koordinācijas komitejai.
  • Ministru komitejas sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Ministru komiteja dod politiskās vadlīnijas un pieņem galvenos lēmumus trīspusējā sadarbībā aizsardzības jomā. Pēc nepieciešamības šīm sanāksmēm var tikt pieaicināti citu sabiedroto vai partnervalstu ministri. Tā ir rīkotas kopīgas sanāksmes ar Polijas un Ukrainas ministru dalību.

Praktiskajā sadarbībā tiek realizēti vairāki nozīmīgi Baltijas valstu sadarbības projekti:

Starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas struktūrvienībām notiek regulāra sadarbība dažādos ar kibertelpas drošību saistītos jautājumos. Sadarbība notiek gan praktiskā līmenī starp Baltijas CERT vienībām, apmainoties ar aktuālāko informāciju par informācijas incidentiem, gan politikas plānošanas līmenī starp nacionālajiem kiberdrošības ekspertiem.

Prezidentūra notiek uz rotācijas principa. 2024. gadā prezidējošā valsts ir Lietuva, 2025. gadā prezidentūra uzņemsies Igaunija un 2026. gadā Latvija.

Citi sadarbības formāti

Lai uzlabotu mācību, loģistikas un informācijas apmaiņu, pēc Vācijas iniciatīvas tika izveidots 3+3 formāts, kas ietver Baltijas valstu NATO daudznacionālo kaujas grupu vadošās un uzņemošās valstis, jeb Kanādu, Vāciju, Apvienoto Karalisti un Latviju, Lietuvu, Igauniju. Šī formāta ietvaros regulāri norisinās dažāda līmeņa tikšanās līdz aizsardzības ministru līmenim. Pirmā 3+3 sanāksme notika 2023. gada sākumā.

Baltijas valstu sadarbības formāts ir savietojams ar Ziemeļvalstu sadarbību aizsardzības jomā (NORDEFCO), tādējādi atvieglojot sadarbību Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā, kas galvenokārt tiek īstenota Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbības formātā (Nordic-Baltic Eight (NB8)).

Papildus tam nozīmīgu lomu sadarbības koordinēšanā ieņem arī Baltijas valstu parlamentu sadarbības institūcija – Baltijas Asambleja, kas tika izveidota 1991. gada 8. novembrī. Nedaudz vēlāk, 1994. gada 13. jūnijā, tika izveidota Baltijas Ministru padome, tādējādi radot Baltijas valstu sadarbības institucionālo bāzi. Lai nodrošinātu Baltijas Ministru padomes mērķtiecīgāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas 18 Vecāko amatpersonu komitejas, kuru skaits 2005. gadā tika samazināts līdz piecām, kā vienu no tām saglabājot aizsardzības jomu.

Militārās mācības

Būtisks sadarbības aspekts ir kopīgu mācību organizēšana, kuras notiek saskaņā ar kopīgi izstrādātu mācību plānu, un kuru laikā tiek attīstītas spējas un pielietoti kopīgi resursi. Katru gadu tiek rīkotas uzņemošās valsts atbalsta mācības „Baltic Host”, jūras spēku mācības „Baltic Fortress”, „Baltic Squadex”, „Baltic Bikini”. Baltijas valstis kopīgi piedalās arī starptautiska mēroga mācībās – jūras spēku mācībās „Open Spirit” un „BALTOPS”. Tāpat arī Baltijas valstu jūras spēki un, ja nepieciešams gaisa spēki, piedalās krīzes mācībās “Kristaps”. Īpaši izceļamas ir NATO organizētās gaisa spēku apmācības “Ramstein Alloy”, kurās piedalās arī Zviedrija, Somija un ASV spēku Eiropā vadībā rīkotās apvienoto sauszemes un gaisa spēku mācības „Saber Strike”, kas ir īpaši veidotas, pielāgojoties Baltijas valstu ģeopolitiskajai situācijai.

NATO ekselences centri

Kopīga sadarbība ir arī NATO ekselences centru veidošanā, kas pievēršas NATO nepieciešamajām spējām. Tas ir Baltijas valstu pienesumus visas NATO alianses stiprināšanā. Latvijā izveidoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru atbalsta Igaunija un Lietuva, un Latvija piedalās Lietuvas Enerģijas drošības un Igaunijas Kiberdrošības izcilības centru darbībā.

Atbalsts Ukrainai

Ņemot vērā uzkrāto pieredzi Baltijas valstu sadarbības ietvaros, Latvija kopš 2014. gada Krievijas agresijas Ukrainā aktīvi iesaistās dažāda veida palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Latvija īsteno regulāru humānās palīdzības sniegšanu Ukrainas pusei, kopumā humānās palīdzības projekta ietvaros Latvija Ukrainai ir piegādājusi 460 tonnu kravas. Latvija nodrošina Ukrainas virsnieku militārās izglītības apmācības Baltijas Aizsardzības koledžā, tāpat arī tiek īstenotas dažāda veida, Ukrainas instruktoru sastāva apmācības, piemēram, nodrošinot angļu valodas u.c. kursus. Tāpat Latvija finansiāli atbalsta Austrumu partnerības valstu (Ukrainas, Gruzijas, Moldovas) iesaistīšanu Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas (ES KDAP) aktivitātēs. Īstenojot šīs apmācības, Latvija apliecina, ka gan militārās sadarbības ietvaros, gan arī politiski atbalsta Ukrainas centienus integrēties eiroatlantiskajā telpā.

Plašāka informācija par Latvija atbalstu Ukrainai.