Baltijas gaisa spēku sadarbība

NATO Baltijas valstu Gaisa patrulēšanas misija – BAP

2024. gadā pirmo reizi Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lielvārde” uzņems NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju. Turpmāko deviņu mēnešu garumā Latvija pārņem NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu, kamēr norisinās remontdarbi Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari (Ämari). Baltijas gaisa telpas patrulēšanu nodrošina Vācijas bruņoto spēku karavīri un militārie gaisa kuģi.

Kad 2004. gadā Baltijas valstis pievienojās NATO, Šauļu gaisa spēku bāzē Lietuvā tika izveidota NATO gaisa telpas patrulēšanas vienība. Pēc tam, kad Krievija nelikumīgi un prettiesiski anektēja Krimu, 2014. gadā saskaņā ar NATO austrumu sabiedrotajiem paredzētajiem drošības pasākumiem tika izveidota otra gaisa telpas apsardzes klātbūtne Emari aviobāzē Igaunijā (Enhanced NATO Air Policing mission in Baltic states) ar vēl papildus rotācijām.

NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā NATO norīkotie iznīcinātāji bieži tiek palaisti, lai vizuāli identificētu Krievijas Federācijas gaisa spēku lidmašīnas. Liela daļa Krievijas Federācijas Gaisa spēku lidojumu ir saistīta ar Krievijas anklāva Kaļiņingradas ģeogrāfisko stāvokli; Krievijas Federācijas Gaisa spēku gaisa kuģi regulāri veic lidojumus no Krievijas kontinentālās daļas uz Kaļiņingradu un otrādi. Tie bieži tuvojas NATO gaisa telpai vai lido tās tuvumā, neizmantojot transponderus, nesazinoties ar gaisa satiksmes kontroli un neiesniedzot lidojuma plānu.

Baltijas valstis kopīgi finansē misijas izmaksas un nodrošina uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto vienībām, kas veic gaisa patrulēšanu virs Baltijas valstīm.

Ņemot to vērā, Baltijas valstis ir vienojušās par papildus finansējuma piešķiršanu misijas atbalstam un uzņemošās valsts atbalsta pasākumu nodrošināšanai, kopīgi palielinot maksājumu no 5 miljoniem eiro uz 10 (LVA daļa - 3,4 miljoni gadā).

Gaisa telpas novērošanas sistēma - BALTNET

Šobrīd BALTNET funkcijas ir Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas un patrulēšanas nodrošināšana, drošas informācijas pārraides nodrošināšana no nacionālajiem centriem uz Apvienoto kontroles un ziņošanas centru "Karmelava", gaisa operāciju vadīšana un kontrole, iznīcinātāju vadības organizēšana, kā arī personāla apmācības nodrošināšana.

Sekmīgam centra darbam katra Baltijas valsts deleģē uz Apvienoto kontroles un ziņošanas centru "Karmelava" savu personālu. BALTNET komandiera maiņa notiek reizi trijos gados, un to rotējošā kārtībā ieņem kāds no Baltijas valstu nacionālo bruņoto spēku gaisa spēku pārstāvjiem. Kopš 2013. gada vasaras pozīciju ieņem Lietuvas pārstāvis. Kopš 2016. gada vidus šo amatu ieņems Latvijas pārstāvis.

Šobrīd aktuāls jautājums ir kopīgas BV pretgaisa aizsardzības sistēmas izveide.