Civilmilitārā koordinācija

Civilmilitārā koordinācija ir vērsta uz visu ES krīzes vadības operācijās iesaistīto dalībnieku (ES Padomes, Eiropas Komisijas un dalībvalstu eksperti) rīcības saskaņošanu, sākot ar ES iespējamās operācijas plānošanu un beidzot ar pēckonflikta stabilizāciju. Civilās un militārās iesaistes koordinācija pakāpeniski sāk izvirzīties par vienu no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem Eiropas drošības un aizsardzības politikā.

2005. gada jūnijā trīs ES dalībvalstis - Apvienotā Karaliste, Austrija un Somija - pirms savas prezidentūras ES Padomē nāca klajā ar kopīgu dokumentu par nepieciešamību attīstīt visaptverošu pieeju ES krīžu vadībai.

Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā tapa Visaptverošās plānošanas koncepcija, kura nosaka vadlīnijas apvienoto civilmilitāro operāciju plānošanai. Austrijas prezidentūra izstrādāja ietvara dokumentu, kas noteica civilā un militārā personāla (piemēram, diplomātu, policistu un karavīru) sadarbības vadlīnijas operācijas laikā. Somijas prezidentūra pievērsās vēl vienam civilmilitārās koordinācijas aspektam - informācijas plūsmai un apmaiņai operācijas norises vietā.

Šobrīd darbs pie civilmilitārās koordinācijas turpinās divos virzienos: spēju attīstība (informācijas apmaiņas prasību noteikšana un tehnisko risinājumu izstrāde) un institucionālā sadarbība starp ES Padomes civilajām un militārajām struktūrām.

Latvija atbalsta civilmilitārās koordinācijas uzlabošanu, jo pieredze rāda, ka nereti krīzes vadības resursi (kā finansiālie, tā personāla) tiek izmantoti nelietderīgi un ne vienmēr visas iesaistītās puses koordinē savas aktivitātes. Latvija aktīvi piedalījās civilmilitārās koordinācijas iniciatīvu izstrādē un turpina piedalīties to īstenošanā.